sapulcēt
sapulcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapulcēju | sapulcējam | sapulcēju | sapulcējām | sapulcēšu | sapulcēsim |
| 2. pers. | sapulcē | sapulcējat | sapulcēji | sapulcējāt | sapulcēsi | sapulcēsiet, sapulcēsit |
| 3. pers. | sapulcē | sapulcēja | sapulcēs | |||
Pavēles izteiksme: sapulcē (vsk. 2. pers.), sapulcējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapulcējot (tag.), sapulcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapulcētu
Vajadzības izteiksme: jāsapulcē
Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No pamatsastāva mūsu komandā ir sapulcētas pašlaik gandrīz visas spēcīgākās futbolistes.
- Viņš sapulcēja tā nākamos darbiniekus, izveidoja redakciju un pašu žurnālu.
- Es sapulcēju duci dumju un alkatīgu vīru un devos viņus nogalināt.
- Lai sacenstos ar Rīgu, Parīzei korī būtu jāsapulcē 550 000 dziedātāju!
- sapulcētas vienkopus mūsu apgarošanai, tāpat kā mākoņi bieži izpeld naktī,