sapomadēt
sapomadēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapomadēju | sapomadējam | sapomadēju | sapomadējām | sapomadēšu | sapomadēsim |
| 2. pers. | sapomadē | sapomadējat | sapomadēji | sapomadējāt | sapomadēsi | sapomadēsiet, sapomadēsit |
| 3. pers. | sapomadē | sapomadēja | sapomadēs | |||
Pavēles izteiksme: sapomadē (vsk. 2. pers.), sapomadējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapomadējot (tag.), sapomadēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapomadētu
Vajadzības izteiksme: jāsapomadē
Saziest (ko) ar pomādi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Avīze „ Zemgales Balss” 1940. gada sākumā to komentēja sekojoši: „ Smieklīgi ir, kad lauku jauneklis, pabeidzis savu darbu druvā vai mežā, ietērpjas smokingā un sasmaržojies un sapomadētiem matiem dodas uz viesībām.