saplosīt
saplosīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saplosu | saplosām | saplosīju | saplosījām | saplosīšu | saplosīsim |
| 2. pers. | saplosi | saplosāt | saplosīji | saplosījāt | saplosīsi | saplosīsiet, saplosīsit |
| 3. pers. | saplosa | saplosīja | saplosīs | |||
Pavēles izteiksme: saplosi (vsk. 2. pers.), saplosiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saplosot (tag.), saplosīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saplosītu
Vajadzības izteiksme: jāsaplosa
1.Plosot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
1.1.Saārdīt (zemi).
1.2.Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu).
2.Plosot savainot, arī sakropļot; plosot nonāvēt.
2.1.Vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) – par ko asu, smailu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Augusta sākumā arī Praslinas salas piekrastē haizivs saplosīja kādu Francijas pilsoni.
- Smiltis ir sarkanas, tur noasiņojošas daudzas vientulības, saplosītām krūtīm...
- Man uzglūnēja mīlestības atmiņas, lai mestos virsū un saplosītu gabalos.
- Tikai neņemiet pārāk garu ķēdi – viņš var saplosīt jūs pašus!
- Bet vai es biju peles pusē, kad to saplosīja pūce?