saplakt
saplakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saploku | saplokam | saplaku | saplakām | saplakšu | saplaksim |
| 2. pers. | saploc | saplokat | saplaki | saplakāt | saplaksi | saplaksiet, saplaksit |
| 3. pers. | saplok | saplaka | saplaks | |||
Pavēles izteiksme: saploc (vsk. 2. pers.), saplociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saplokot (tag.), saplakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saplaktu
Vajadzības izteiksme: jāsaplok
1.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
1.1.Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
1.2.Samazināties intensitātē (par parādībām dabā).
2.Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
2.1.Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
3.Cieši pieplakt (pie kā, kam klāt) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
3.1.Sagumt (piemēram, sēžot, stāvot).
4.Kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Stabili vārdu savienojumiDūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk).
- Dūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk) sarunvaloda — saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt, atrodoties guļus stāvoklī vēnas saplok un tās nav redzmas.
- Viņš sakustējās – vienīgi sejas paralizētā labā daļa palika neizteiksmīgi saplakusi.
- Līdz ar to saplaks arī sniega sega, jo īpaši rietumu rajonos.
- Mezgli, kuri ir palielināti tikai nedaudz, pēc zināma laika saplok.
- Pirmās 12 min krāsns durtiņas nevirini, lai kūkas nesaplaktu!