sapinkāties
sapinkāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sapinkājos | sapinkājamies | sapinkājos | sapinkājāmies | sapinkāšos | sapinkāsimies |
2. pers. | sapinkājies | sapinkājaties | sapinkājies | sapinkājāties | sapinkāsies | sapinkāsieties, sapinkāsities |
3. pers. | sapinkājas | sapinkājās | sapinkāsies |
Pavēles izteiksme: sapinkājies (vsk. 2. pers.), sapinkājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapinkājoties (tag.), sapinkāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapinkātos
Vajadzības izteiksme: jāsapinkājas
1.Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
1.1.Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sapinkājušos galvu caur logu pabāž pirmais Platacis.
- Izlīda sapinkājusies, puķainā rītakleitā iespraukusies vecene.
- Uz grīdas guļ galīgi piedzērusies, sapinkājusies, kaila latviešu padomju medicīnas darbiniece Astrīda Fecers.
- Jau grasāmies iet laukā, kad istabā ienāk Boriss, ar bārdu noaudzis un sapinkājies.
- Pilnīgās šausmās lūrējām pa durvju šķirbu, tādi sapinkājušies, samiegojušies, lejā kāpt neērti.