sapelēt
sapelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sapelēju | sapelējam | sapelēju | sapelējām | sapelēšu | sapelēsim |
2. pers. | sapelē | sapelējat | sapelēji | sapelējāt | sapelēsi | sapelēsiet, sapelēsit |
3. pers. | sapelē | sapelēja | sapelēs |
Pavēles izteiksme: sapelē (vsk. 2. pers.), sapelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapelējot (tag.), sapelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapelētu
Vajadzības izteiksme: jāsapelē
sapelēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sapelu | sapelam | sapelēju | sapelējām | sapelēšu | sapelēsim |
2. pers. | sapeli | sapelat | sapelēji | sapelējāt | sapelēsi | sapelēsiet, sapelēsit |
3. pers. | sapel | sapelēja | sapelēs |
Pavēles izteiksme: sapeli (vsk. 2. pers.), sapeliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapelot (tag.), sapelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapelētu
Vajadzības izteiksme: jāsapel
Pelējot sabojāties, parasti pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tagad sausiņi ir sapelējuši, jo vagonu stūros nogūlies miklums.
- — Šos gan labāk neņemiet, neiesaku, bija galīgi sapelējuši!
- Izvelkot kasti no plaukta, Vistings sajuta nedaudz sapelējuša papīra smaku.
- Atbrīvojies no sapelējušiem priekšmetiem, kurus vairs nav iespējams nomazgāt.
- Tāpat nevajadzētu putniem dot vafeles, cepumus, čipsus vai sapelējušu maizi.