sapērājs
sapērājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sapērājs | sapērāji |
| Ģen. | sapērāja | sapērāju |
| Dat. | sapērājam | sapērājiem |
| Akuz. | sapērāju | sapērājus |
| Lok. | sapērājā | sapērājos |
sapērāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sapērāja | sapērājas |
| Ģen. | sapērājas | sapērāju |
| Dat. | sapērājai | sapērājām |
| Akuz. | sapērāju | sapērājas |
| Lok. | sapērājā | sapērājās |
Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
Avoti: ĒiV