sanumurēt
sanumurēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sanumurēju | sanumurējam | sanumurēju | sanumurējām | sanumurēšu | sanumurēsim |
| 2. pers. | sanumurē | sanumurējat | sanumurēji | sanumurējāt | sanumurēsi | sanumurēsiet, sanumurēsit |
| 3. pers. | sanumurē | sanumurēja | sanumurēs | |||
Pavēles izteiksme: sanumurē (vsk. 2. pers.), sanumurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sanumurējot (tag.), sanumurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sanumurētu
Vajadzības izteiksme: jāsanumurē
Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viss ritēs savu gaitu gluži kā sanumurēti paragrāfi izglītojošā literatūrā.
- Un, lai tie savā starpā nesajuktu, ir sanumurēti.
- kur " I" ir indeksācijas kopa, kura var būt nesanumurējama.
- Izsmēķi bija secīgi sanumurēti: A-1, A-2 un A-3.
- 3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;