sankcionēt
Lietojuma biežums :
sankcionēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: jurisprudence
Locīšana
1.Juridiski apstiprināt (ko), piešķirot (tam) likuma spēku.
2.Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
Stabili vārdu savienojumiSankcionētā piekļuve.
Avoti: D3, LLVV
Korpusa piemēri