samācīt
samācīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samācu | samācām | samācīju | samācījām | samācīšu | samācīsim |
| 2. pers. | samāci | samācāt | samācīji | samācījāt | samācīsi | samācīsiet, samācīsit |
| 3. pers. | samāca | samācīja | samācīs | |||
Pavēles izteiksme: samāci (vsk. 2. pers.), samāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samācot (tag.), samācīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samācītu
Vajadzības izteiksme: jāsamāca
1.Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Neredzēja, - piesmakušā balsī kā samācīts putns atkārtoja Kupstis.
- Savukārt mātes brālis – Jāņonkulis – samācīja man visus darbus.
- Viņam var samācīt jociņus, viņš ir kārs uz kumosiņiem.
- Viņi tevi samāca un stāsta par to, kā viņu rokās grozījusies nauda.
- — Tu mani samācīji, ka pliks ir skaists un nevajag kaunēties!