samulsināt
samulsināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samulsinu | samulsinām | samulsināju | samulsinājām | samulsināšu | samulsināsim |
| 2. pers. | samulsini | samulsināt | samulsināji | samulsinājāt | samulsināsi | samulsināsiet, samulsināsit |
| 3. pers. | samulsina | samulsināja | samulsinās | |||
Pavēles izteiksme: samulsini (vsk. 2. pers.), samulsiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samulsinot (tag.), samulsināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samulsinātu
Vajadzības izteiksme: jāsamulsina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) samulst.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tieši loģika ir tas, kas mani samulsināja vairākās recenzijas rindkopās.
- Kāda iedzīvotāja Arnim Krauzem uzdeva jautājumu, kas viņu var samulsināt.
- Bet vienu meiteni Jānim tomēr neizdevās samulsināt, tā bija Antra.
- Secināju, ka jaunie apstākļi pēc PSRS sabrukuma bija viņus samulsinājuši.
- Princis Džordžs pamatīgi samulsinājis garāmgājēju, kas uzdevusi pavisam vienkāršu jautājumu.