samuldēt
samuldēt 3. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samuldu | samuldam | samuldēju | samuldējām | samuldēšu | samuldēsim |
| 2. pers. | samuldi | samuldat | samuldēji | samuldējāt | samuldēsi | samuldēsiet, samuldēsit |
| 3. pers. | samuld | samuldēja | samuldēs | |||
Pavēles izteiksme: samuldi (vsk. 2. pers.), samuldiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samuldot (tag.), samuldēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samuldētu
Vajadzības izteiksme: jāsamuld
Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — tiešām varbūt izdarītu vai samuldētu kādas nelabojamas muļķības...
- Jūs samuldējāt tā, ka nu es nezinu.
- — To tu gan, vecais, samuldēji.
- "Klau, ko tu tur samuldēji vecajam?
- Vai, vai, vai, ka tik nesamuldu kaut ko, nē, nē!