samelnot

Lietojuma biežums :

samelnot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēslu); samelnēt.

2.apvidvārds Padarīt melnu, netīru.

Avoti: EH, LLVV

Korpusa piemēri