samarinēt
samarinēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samarinēju | samarinējam | samarinēju | samarinējām | samarinēšu | samarinēsim |
| 2. pers. | samarinē | samarinējat | samarinēji | samarinējāt | samarinēsi | samarinēsiet, samarinēsit |
| 3. pers. | samarinē | samarinēja | samarinēs | |||
Pavēles izteiksme: samarinē (vsk. 2. pers.), samarinējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samarinējot (tag.), samarinēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samarinētu
Vajadzības izteiksme: jāsamarinē
Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad visas sēnes bija samarinētas, mēs tās notiesājām.
- Pirmajā izmeklētāju apgaitā atrastas astoņu cilvēku ķermeņa daļas - gan samarinētas burciņā, gan žāvētas ādas loksnes.
- Ziemai samarinēju un sataisīju salātos.
- Tūlīt samarinēsim un tad cepsim.
- Samarinēja resnu ķirbi ar cidonijām, sažāvēja treknākās karpas un sagaidīja ciemos sābrus.