samērcēt
samērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samērcēju | samērcējam | samērcēju | samērcējām | samērcēšu | samērcēsim |
| 2. pers. | samērcē | samērcējat | samērcēji | samērcējāt | samērcēsi | samērcēsiet, samērcēsit |
| 3. pers. | samērcē | samērcēja | samērcēs | |||
Pavēles izteiksme: samērcē (vsk. 2. pers.), samērcējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samērcējot (tag.), samērcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samērcētu
Vajadzības izteiksme: jāsamērcē
1.Mērcot (ko), saslapināt (to).
1.1.Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
2.apvidvārds Mērcējot (bļitkojot) sazvejot.
Stabili vārdu savienojumiSamērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam).
- Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) frazēma — padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gaujā bikses samērcēju, pagrūši būs sākumā, bet nu labi.
- — Samērcējiet tos sniegā un aizsedziet ar tiem muti un degunu!
- Vienīgi zēns stāvēja uz takas un skatījās sejā lietavu samērcētajam klaidonim.
- – Milda runā, tīrīdama ievainojuma vietu ar spirtā samērcētu tamponu.
- Kad kuģītis gabalu garām, uzsitas viļņi un samērcē Billei brunču malu.