saltums
saltums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | saltums | saltumi |
| Ģen. | saltuma | saltumu |
| Dat. | saltumam | saltumiem |
| Akuz. | saltumu | saltumus |
| Lok. | saltumā | saltumos |
1.Vispārināta īpašība → salts1, šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra; aukstums1.
1.1.Laikapstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
1.2.sarunvaloda Auksts gaiss.
2.Sajūta, ko rada zema temperatūra; aukstums2.
3.Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība; aukstums3.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lellītei vajag palīdzēt aši,Lai ziemas saltumā tā turas braši!
- Viņa skatiens staroja savādu, nekustīgu saltumu — kā odzes acis.
- Viņas balss tonis bija mainījies līdz nepazīšanai un izstaroja saltumu.
- Saltums iedūrās zem lāpstiņas, bet viņš vēl joprojām neticēja.
- Saltums — ne viņsaules, bet šīsziemas — drusku steidzina mūsu gaitu.