saliedēt1
saliedēt [saliedēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saliedēju | saliedējam | saliedēju | saliedējām | saliedēšu | saliedēsim |
| 2. pers. | saliedē | saliedējat | saliedēji | saliedējāt | saliedēsi | saliedēsiet, saliedēsit |
| 3. pers. | saliedē | saliedēja | saliedēs | |||
Pavēles izteiksme: saliedē (vsk. 2. pers.), saliedējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saliedējot (tag.), saliedēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saliedētu
Vajadzības izteiksme: jāsaliedē
Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
PiemēriŽēl saliedētā sieniņa, ko gotiņa ēdīs ziemā?
- Žēl saliedētā sieniņa, ko gotiņa ēdīs ziemā?
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit