salapot
salapot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | salapoju | salapojam | salapoju | salapojām | salapošu | salaposim |
| 2. pers. | salapo | salapojat | salapoji | salapojāt | salaposi | salaposiet, salaposit |
| 3. pers. | salapo | salapoja | salapos | |||
Pavēles izteiksme: salapo (vsk. 2. pers.), salapojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: salapojot (tag.), salapošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: salapotu
Vajadzības izteiksme: jāsalapo
1.Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
1.1.Par augu kopumu (kādā vietā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — vienīgais arguments vārda turēšanai par ceļojumu ir salapojusī vītola slota.
- Kad salaposi, pēc tā es zināšu, ka man jau viss.
- Uz grīdas vāzē liels, salapojis zars, garkaklainā stikla traukā siltumnīcas zieds.
- Re, pat slota salapoja, tātad ir silts.
- Viss ir saplaucis, salapojis un saziedējis kārtu kārtām.