salūkot
salūkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | salūkoju | salūkojam | salūkoju | salūkojām | salūkošu | salūkosim |
| 2. pers. | salūko | salūkojat | salūkoji | salūkojāt | salūkosi | salūkosiet, salūkosit |
| 3. pers. | salūko | salūkoja | salūkos | |||
Pavēles izteiksme: salūko (vsk. 2. pers.), salūkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: salūkojot (tag.), salūkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: salūkotu
Vajadzības izteiksme: jāsalūko
1.Sameklēt, sagādāt; arī paņemt (no kurienes).
1.1.Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
2.Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viss Dziesmu svētkiem godam salūkots, bet ko iesākt ar galvassegām?
- Māte, apkopusi Ernas brūci, iznāk uzsildīt pienu, salūkot medu.
- Iesim tak iekšā, iekuršu plīti, salūkosim ko pusdienām.
- Pāri netranscendentālam mūrim salūkojams Baptistu draudžu nams, kurā Andris nav bijis.
- Jāsalūko kaut kas ēdams,” Maija sevi mudināja.