salīkt1
Lietojuma biežums :
salīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Saliekties lejup (par augiem, to daļām).
1.1.Saliekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
2.Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā dalām).
2.1.Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) — par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
3.parasti formā: trešā persona Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) — parasti par priekšmetiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri