sakumt
sakumt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies); lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakumstu | sakumstam | sakumu | sakumām | sakumšu | sakumsim |
| 2. pers. | sakumsti | sakumstat | sakumi | sakumāt | sakumsi | sakumsiet, sakumsit |
| 3. pers. | sakumst | sakuma | sakums | |||
Pavēles izteiksme: sakumsti (vsk. 2. pers.), sakumstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakumstot (tag.), sakumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakumtu
Vajadzības izteiksme: jāsakumst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 4000. rindā: Galvena lieta pie raganu skriešanas bija burvju zalve, ar kuru tas iesmērējās kājas un paduses; tad Ir vienalga, uz kā jāj: slotas kāta, sakuma, āža, cūkas vai silītes.
- Man pasai sakuma tas izklausijas ne tikai divaini , bet stulbi un neiespejami
- Tas jau sakuma bija skaidrs ka ta bus , parak skaisti izklausijas lai butu patiesiba
- Vai nu tu dzirdi , piemeram , la bemol noti kada skandarba sakuma , vai nee
- , bet nu sakuma stadijaa Da neuztraucies tu