sakumpt
sakumpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakumpstu | sakumpstam | sakumpu | sakumpām | sakumpšu | sakumpsim |
| 2. pers. | sakumpsti | sakumpstat | sakumpi | sakumpāt | sakumpsi | sakumpsiet, sakumpsit |
| 3. pers. | sakumpst | sakumpa | sakumps | |||
Pavēles izteiksme: sakumpsti (vsk. 2. pers.), sakumpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakumpstot (tag.), sakumpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakumptu
Vajadzības izteiksme: jāsakumpst
Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa dalām, parasti muguru).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad, skatoties uz jaunām meitenēm, brīnos par sakumpušiem augumiem.
- Ēnainajā kaktā viņas stāvs šķita kļuvis īsāks, līks un sakumpis.
- Vīrietis ir nedaudz sakumpis ar svaigu rētu uz kreisās uzacs.
- Gultas galā sēž vecs cilvēks, sakumpis lūkojas savā klēpī.
- Sakumpusi mugura būtu detaļa, kas ļautu noskārst Sīpola dvēselē notiekošos procesus.