sakropļot
sakropļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sakropļoju | sakropļojam | sakropļoju | sakropļojām | sakropļošu | sakropļosim |
2. pers. | sakropļo | sakropļojat | sakropļoji | sakropļojāt | sakropļosi | sakropļosiet, sakropļosit |
3. pers. | sakropļo | sakropļoja | sakropļos |
Pavēles izteiksme: sakropļo (vsk. 2. pers.), sakropļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakropļojot (tag.), sakropļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakropļotu
Vajadzības izteiksme: jāsakropļo
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (augs, tā daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārsti bija pārsteigti, ka pusaudzis sevi tīšām sakropļojis šādā veidā.
- Viņš arī uzdeva sniegt palīdzību sakropļotā ierindnieka Andreja Sičova ģimenei. "
- Tēvs gājis bojā kara laikā, māte smagi sakropļota kādā uzlidojumā.
- Rožinskis mēģinājis turēties pretim, izmeklētājs šāvis, sakropļojis viņam roku.
- Uz sakropļotās rokas krustu šķērsu rēgojās smalku, baltu rētu tīklojums.