sakrevēt
sakrevēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakrevēju | sakrevējam | sakrevēju | sakrevējām | sakrevēšu | sakrevēsim |
| 2. pers. | sakrevē | sakrevējat | sakrevēji | sakrevējāt | sakrevēsi | sakrevēsiet, sakrevēsit |
| 3. pers. | sakrevē | sakrevēja | sakrevēs | |||
Pavēles izteiksme: sakrevē (vsk. 2. pers.), sakrevējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakrevējot (tag.), sakrevēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakrevētu
Vajadzības izteiksme: jāsakrevē
1.Kļūt, parasti viscaur, kreveļainam.
2.apvidvārds Saslimt, kļūt neveselam.
Avoti: LLVV, ME