sakreņķēties
sakreņķēties apvidvārds
Noraizēties, nobēdāties.
Avoti: KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Kad esmu sakreņķējusies, vasarā pieeju pie stropa.
- Viņi sakāvās un sakreņķējās, salaba un atkal sakasījās.
- Velti nopūlējusies, viņa sakreņķējās un gandrīz nomira.
- Šomēnes daudzi autovadītāji sakreņķējušies par ceļu kaisīšanu –
- Tad, kad audzēkņu skaits sāka samazināties, palikušie sadrūma un sakreņķējās.