sakrampēt
sakrampēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakrampēju | sakrampējam | sakrampēju | sakrampējām | sakrampēšu | sakrampēsim |
| 2. pers. | sakrampē | sakrampējat | sakrampēji | sakrampējāt | sakrampēsi | sakrampēsiet, sakrampēsit |
| 3. pers. | sakrampē | sakrampēja | sakrampēs | |||
Pavēles izteiksme: sakrampē (vsk. 2. pers.), sakrampējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakrampējot (tag.), sakrampēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakrampētu
Vajadzības izteiksme: jāsakrampē
1.Nostiprināt ar krampi; aizkrampēt.
2.Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
2.1.Stingri satvert (rokā, pirkstos).
3.apvidvārds Savienot, sasistīt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tālāk autors stāsta: « Mūs sasēdina uz soliem, liek saāķēties elkoņos un rokas priekšā sakrampēt.
- Tikai stāvēju atspiedusies pret plīti un, rokas sakrampējusi, klusēju.
- Plaukstas sakrampētas, labā roka žņaugtin žņaudz kreisās rokas pirkstus.
- Ja trenē vēdera presi, jāuzmana, lai rokas aiz galvas netiktu sakrampētas, tās jātur brīvi.
- Asja cieši sakrampēja salauztos pirkstus.