sakniebt
sakniebt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sakniebju | sakniebjam | sakniebu | sakniebām | sakniebšu | sakniebsim |
2. pers. | saknieb | sakniebjat | sakniebi | sakniebāt | sakniebsi | sakniebsiet, sakniebsit |
3. pers. | sakniebj | saknieba | sakniebs |
Pavēles izteiksme: saknieb (vsk. 2. pers.), sakniebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakniebjot (tag.), sakniebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakniebtu
Vajadzības izteiksme: jāsakniebj
1.Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
1.1.Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs).
2.Kniebjot (parasti ar knaiblēm), sadalīt, sasmalcināt.
3.Kniebjot savainot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa cieši saknieba lūpas, pagriezās uz sudrabotajiem papēdīšiem un aizklaudzināja.
- Jefrosims cieši saknieba lūpas un, brīdi padomājis, palocīja galvu.
- Melni riņķi zem acīm, šķībi sakniebtas lūpas, iekrituši vaigi.
- Asnāte netic, ka pavisam drīz nāve pūlēsies tās sakniebt pavisam.
- Un abpus sakniebtajām lūpām apaļiski uzbriedušie muskuļi liecināja par ciešanu pārmēru.