sakleķēt

sakleķēt apvidvārds

2.Slikti un pavirši aizmūrēt.

3.Saķēpāt, saķēzīt.

4.Ātri un nolaidīgi izpildīt (darbu).

5.Tāds, kas pārklājies ar dubļiem, netīrumiem.

6.Saspiest (mīkstā masā).

Avoti: EH, ME

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Vispirms es paeju garām vientuļo meditētāju būdelēm, kas sakleķētas no māla vai sakrautas no akmeņiem.
Anšlavs Eglītis, kļūdīdamies jautājumā par uzvalka krāsu, šo gleznu atcerējās kā “ dīvainu, suģestējošu darbu”: “ Gruzna – garos melnos svinību svārkos, ārkārtīgi raksturīgi tverts, bet gleznots gludi, pelēcīgi kā ēna – uz milzīgos, spilgtos krāsu pikos sakleķēta fona.”
Ir variants, kad sakleķē tikai pagaļu galus un vidusdaļu aizber ar kādām skaidām vai salmu smalkumiem, lai it kā būtu siltāk, bet nepateikšu kā īsti darīja Rožkalnos.
Esmu pietiekami daudz redzējis nemākulīgi un pavirši sakleķētu būdu, garāžu un dažādu piebūvju, lai spētu secināt, ka te darbs darīts ar mīlestību un varētu pat sacīt - pedantismu.