sakarināt1
sakarināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakarinu | sakarinām | sakarināju | sakarinājām | sakarināšu | sakarināsim |
| 2. pers. | sakarini | sakarināt | sakarināji | sakarinājāt | sakarināsi | sakarināsiet, sakarināsit |
| 3. pers. | sakarina | sakarināja | sakarinās | |||
Pavēles izteiksme: sakarini (vsk. 2. pers.), sakariniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakarinot (tag.), sakarināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakarinātu
Vajadzības izteiksme: jāsakarina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazākiem laukiem apkārt mēdz sakarināt skārda bundžas, kas vējā skan.
- mazie amoriņi sakarināti, visa tā saucamā butaforija ( smejas).
- Vietējie teica: “ Kāds kauns, visai Mazirbei veļa sakarināta!”
- kas kalpo tikai tam, lai sakarinātu iespējami daudz gleznu.
- Tīrās, mazlietotās drēbes tur sakarināja uz pakaramajiem, bet rotaļlietas izkārtoja skatlogā.