sakņupt
sakņupt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakņūpu | sakņūpam | sakņupu | sakņupām | sakņupšu | sakņupsim |
| 2. pers. | sakņūpi | sakņūpat | sakņupi | sakņupāt | sakņupsi | sakņupsiet, sakņupsit |
| 3. pers. | sakņūp | sakņupa | sakņups | |||
Pavēles izteiksme: sakņūpi (vsk. 2. pers.), sakņūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakņūpot (tag.), sakņupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakņuptu
Vajadzības izteiksme: jāsakņūp
saknupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saknūpu | saknūpam | saknupu | saknupām | saknupšu | saknupsim |
| 2. pers. | saknūpi | saknūpat | saknupi | saknupāt | saknupsi | saknupsiet, saknupsit |
| 3. pers. | saknūp | saknupa | saknups | |||
Pavēles izteiksme: saknūpi (vsk. 2. pers.), saknūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saknūpot (tag.), saknupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saknuptu
Vajadzības izteiksme: jāsaknūp
1.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
1.1.Sarauties, salīkt (parasti guļus stāvoklī).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai tie stilbi, tikai sakņupušais augums, tikai satraucošā dzelme.
- Deguns atsitas pret Volfa pacelto ceļgalu, un uzbrucējs sakņūp zemē.
- – novilka Eliots un pāri brillēm paskatījās uz krēslā sakņupušo Jančuku.
- Prasmīgais šāvējs sēdēja pie galda un sakņupis raudzījās uz savām kārtīm.
- Kate, šņukstēdama un trīcoša, atkal sakņūp viņam uz pleca.