sakārtot
sakārtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakārtoju | sakārtojam | sakārtoju | sakārtojām | sakārtošu | sakārtosim |
| 2. pers. | sakārto | sakārtojat | sakārtoji | sakārtojāt | sakārtosi | sakārtosiet, sakārtosit |
| 3. pers. | sakārto | sakārtoja | sakārtos | |||
Pavēles izteiksme: sakārto (vsk. 2. pers.), sakārtojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakārtojot (tag.), sakārtošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakārtotu
Vajadzības izteiksme: jāsakārto
1.Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
1.1.Panākt, ka (kas) ir, parasti pilnīgā, lietošanas kārtībā.
Stabili vārdu savienojumiSakārtot galdu.
- Sakārtot galdu kolokācija — novietot uz galda visu maltītei vajadzīgo
2.Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā.
2.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kam augot, attīstoties ir radies noteikts novietojums (attiecībā pret ko) – parasti par augu daļām.
3.Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
3.1.Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
3.2.Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klasifikācijas uzdevums ir sakārtot augu daudzveidību, atspoguļojot arī to izcelšanos.
- Visas zīmītes ir jau sakārtotas un kāda daļa jau galīgi rediģēta.
- Ekscerpētās vārdu saknes ir sakārtotas pēc to biežuma rādītājiem dilstošā secībā.
- Sakārtojot vārdformas pēc vārdu saknēm, iegūtas jēdzieniski patstāvīgu vienību grupas.
- Ar nepieciešamību sakārtot spēkā esošās tiesības bija saskārušies jau romiešu juristi.