sajozties
sajozties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sajožos | sajožamies | sajozos | sajozāmies | sajozīšos | sajozīsimies |
| 2. pers. | sajozies | sajožaties | sajozies | sajozāties | sajozīsies | sajozīsieties, sajozīsities |
| 3. pers. | sajožas | sajozās | sajozīsies | |||
Pavēles izteiksme: sajozies (vsk. 2. pers.), sajozieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sajožoties (tag.), sajozīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sajoztos
Vajadzības izteiksme: jāsajožas
Sajozt sev, piemēram, jostu, siksnu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Tā, dārgā, - celdamies un sajozdamies sacīja Pauls, - jābrauc!
- Toreiz sardzes puiši vēl stāvēja, sajozušies ar krievu baltajām parādes jostām, ar mašīnpistolēm kaklā.
- Abi sajožas un iet.
- Nākamajā dienā Jundai nebija miera, uzmetusi lakatu uz pleciem un sajozusies ar vecu Uvja jostu, viņa apsegloja savu palso ķēvi un, izjājusi mežmalā, sašāva bērza stumbrā arbaleta bultas.
- Ieģērbti pelēkzaļās uniformās, sajozušies ar siksnām, pie kurām piestiprinātas mazas somiņas, galvā jokainas cepures ar spicu puļķi galvvidū, tādu kā pīķa uzgali, visiem rokās plintes ar durkļiem, turklāt durkļi bija nevis tādi kā krievu zaldātiem — kā tievi, smaili trīsšķautņu iesmi — , bet gan ar platiem, spožiem asmeņiem, ar kādiem labi varētu kaut cūkas.