sajēgums
Lietojuma biežums :
sajēgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sajēgums | sajēgumi |
| Ģen. | sajēguma | sajēgumu |
| Dat. | sajēgumam | sajēgumiem |
| Akuz. | sajēgumu | sajēgumus |
| Lok. | sajēgumā | sajēgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, atnozīmē atkārtojumu, atśwehtki, atkahſas, atśkola; no- – pamata sajēguma mazinājumu, nokalne, nomale u. c. Arī biežāk sastopamos piedēkļus jeb sufiksus A. Stērste aplūko pēc to nozīmes.
- Nodaļā par būtības ( lietas) vārdiem jeb substantīviem ir apakšnodaļa “ Atvasinājums”, kas sākas ar konstatējumu, ka “ prefiksi un zufiksi pārmaina vārdam pamata sajēgumu, tam dažādas nokrāsas pielikdami”.
- Vārdu darināšanu A. Stērste ietilpinājis katras vārdšķiras apskatā, atsevišķi analizējot, piemēram, substantīvu atvasinājumus, adjektīvu atvasinājumus, verbu atvasinājumus, bet dažus vispārīgus norādījumus izteicis pirmajā nodaļā kopā ar citiem “ iepriekšējiem sajēgumiem”.
- , vārdi, “ kuri no vienas saknes caur iekšēju un ārēju atvasinājumu celdamies, pēc pamata sajēguma savā starpā rada, bet tomēr cits no cita nošķiras, dažādas sajēguma nokrāsas izteikdami” ( Stērste 1879, 37).
- Salikumi rodas, vai nu 1) viena vārda celma balsienu pieliekot pie otra vārda – juhr-mala, rud-azis, vai 2) pirmā vārda ģenitīvu pieliekot pie otra vārda, un šai salikumā abu vārdu sajēgumi nav tik pilnīgi sakusuši kopā – k a r a=wihrs, u g u n s=kurs.