sagrēkot
sagrēkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagrēkoju | sagrēkojam | sagrēkoju | sagrēkojām | sagrēkošu | sagrēkosim |
| 2. pers. | sagrēko | sagrēkojat | sagrēkoji | sagrēkojāt | sagrēkosi | sagrēkosiet, sagrēkosit |
| 3. pers. | sagrēko | sagrēkoja | sagrēkos | |||
Pavēles izteiksme: sagrēko (vsk. 2. pers.), sagrēkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagrēkojot (tag.), sagrēkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagrēkotu
Vajadzības izteiksme: jāsagrēko
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pašlaik gan nevēlos sagrēkot ne ar vienu kino vai teātra zvaigzni.
- Protams, sanāk sagrēkot – noslinkot, kaut ko neizdarīt.
- Vai tiešām neviens no spēlētājiem nemaz " nesagrēkoja"? "
- Gluži kā jaunuvei, kura sagrēkojusi un tagad ar šausmām gaida grēkošanas seku apstiprinājumu.
- Problēma tikai tā, ka sagrēkojusi viņa nebija.