sagausināt
Lietojuma biežums :
sagausināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sagausinu | sagausinām | sagausināju | sagausinājām | sagausināšu | sagausināsim |
2. pers. | sagausini | sagausināt | sagausināji | sagausinājāt | sagausināsi | sagausināsiet, sagausināsit |
3. pers. | sagausina | sagausināja | sagausinās |
Pavēles izteiksme: sagausini (vsk. 2. pers.), sagausiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagausinot (tag.), sagausināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagausinātu
Vajadzības izteiksme: jāsagausina
Pagausināt, parasti ievērojami.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet arī spēka prātuļot nebija, un viņš nesagausināja soli.
- Es eju uz priekšu, ar pilnu krūti ieelpodams gaisu, bet — jo tālāk, jo vairāk sagausinu soli.
- , mūzika lien un laužas manī iekšā, tā aizžņaudz elpu, jūtos bezgala skumji, kaut ko esmu pazaudējis, to es vairs atpakaļ neatgūšu, es vairs nebūšu tāds, kāds esmu bijis, saksisti vēl pasvaidās ar laiskām, gražīgām notīm, sagausina, arvien vairāk sagausina — tā nevar, tā nav iespējams, mūzika aizrijas un smok, notis klūp cita pār citu — glābiet, glābiet mūziku!
- Jūs nespēja apvaldīt pat kapraču skatieni, pārpilni nenovīdības un naida; cits citu apdzīdami, jūs steidzāties uz turieni, kurp aicināja skurbinošais aromāts, un, tikai pietuvojušies mērķim tādā attālumā, kad jau varējāt būt mierīgi, ka nepaliksiet pēdējie, jūs sagausinājāt soļus, sasparojāties, sataisījāt cildenas un pat traģiskas grimases, kādas atbilstīgas apbedību mielastam, saspļāvuši saujās, pieglaudījāt skrejot izspūrušos matus, aizpogājāt vaļā atrauto apkakli, sabāzāt izvilkušos kreklu atpakaļ biksēs, piedauzījāt kājas, nokratīdami no zābakiem pieskretušos ķepīgās kapu zemes kunkuļus, un, no ārpuses šādi sakārtojušies, kāpāt pār slieksni līdz malām pilni cerību jo drīzi sakārtoties no iekšpuses, lai kurkstošais vēders spētu sajust sātu, bet sirds un galva — skurbo siltumu, ar kuru jūs žēlīgi apbalvojis Dievs, radīdams rudzus un iemācīdams izdzīt spirtu.
- Atšķirībā no 20. gadsimta sākuma autoriem, I.Gaile izmanto daudzpunktus nevis, lai sagausinātu teksta lasījumu un liktu lasītājam „ pārdomāt” izlasīto rindkopu, bet gan, lai signalizētu par teksta nepārtrauktību.