sagaršot
sagaršot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagaršoju | sagaršojam | sagaršoju | sagaršojām | sagaršošu | sagaršosim |
| 2. pers. | sagaršo | sagaršojat | sagaršoji | sagaršojāt | sagaršosi | sagaršosiet, sagaršosit |
| 3. pers. | sagaršo | sagaršoja | sagaršos | |||
Pavēles izteiksme: sagaršo (vsk. 2. pers.), sagaršojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagaršojot (tag.), sagaršošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagaršotu
Vajadzības izteiksme: jāsagaršo
Uztvert, arī konstatēt (kā) garšu, parasti pilnīgi, precīzi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No ēdieniem, ko sagaršojam, līdz ziediem, ko smaržojam.
- Sagaršot dūmu aromātu, kā arī paspēlēties ar dūmiem pie galda.
- Es sagaršoju uz lūpām sāļo gaisu un sajutu saldeno brūnaļģu smaržu.
- sliktākais ir tas, ka es vēl arvien varu sagaršot kūku.
- Mīlestību pret Japānu un zaļo tēju – to visu tajā var sagaršot.»