safantazēt
safantazēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | safantazēju | safantazējam | safantazēju | safantazējām | safantazēšu | safantazēsim |
| 2. pers. | safantazē | safantazējat | safantazēji | safantazējāt | safantazēsi | safantazēsiet, safantazēsit |
| 3. pers. | safantazē | safantazēja | safantazēs | |||
Pavēles izteiksme: safantazē (vsk. 2. pers.), safantazējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: safantazējot (tag.), safantazēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: safantazētu
Vajadzības izteiksme: jāsafantazē
Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ak tu viens, paklau, ko tu gan vari safantazēt.
- Taču Bārenītis apgalvoja, ka Vērsis to visu esot " safantazējis".
- Sieviete tu esi interesanta, bet kad safantazē, vispār kļūsti neatkārtojama.
- — Aha, safantazēju, — iesprauslojās Lina, ķircināšanās un atmiņu uzjautrināta.
- Glezna nebija ne reāla, ne nereāla, ne safantazēta, ne spogulī noskatīta.