sadzimt
sadzimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadzimstu | sadzimstam | sadzimu | sadzimām | sadzimšu | sadzimsim |
| 2. pers. | sadzimsti | sadzimstat | sadzimi | sadzimāt | sadzimsi | sadzimsiet, sadzimsit |
| 3. pers. | sadzimst | sadzima | sadzims | |||
Pavēles izteiksme: sadzimsti (vsk. 2. pers.), sadzimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadzimstot (tag.), sadzimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadzimtu
Vajadzības izteiksme: jāsadzimst
Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāmju tēvs neizturēja un aizlaidās, bet kāmenei atkal sadzima bērni.
- Baltpurna briežiem ir sadzimuši mazuļi, tie jau tagad ir pusaudži.
- Pagāja vairāki gadi, apprecējāmies, vēl pēc dažiem gadiem sadzima bērniņi.
- Jau mazie aļņu bērni ir sadzimuši, arī stirnu bērni.
- Kā toreiz sadzima, tā tagad dzīvo.