sadubļot
sadubļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadubļoju | sadubļojam | sadubļoju | sadubļojām | sadubļošu | sadubļosim |
| 2. pers. | sadubļo | sadubļojat | sadubļoji | sadubļojāt | sadubļosi | sadubļosiet, sadubļosit |
| 3. pers. | sadubļo | sadubļoja | sadubļos | |||
Pavēles izteiksme: sadubļo (vsk. 2. pers.), sadubļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadubļojot (tag.), sadubļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadubļotu
Vajadzības izteiksme: jāsadubļo
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains.
Avoti: LLVV