saduļķot
saduļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saduļķoju | saduļķojam | saduļķoju | saduļķojām | saduļķošu | saduļķosim |
| 2. pers. | saduļķo | saduļķojat | saduļķoji | saduļķojāt | saduļķosi | saduļķosiet, saduļķosit |
| 3. pers. | saduļķo | saduļķoja | saduļķos | |||
Pavēles izteiksme: saduļķo (vsk. 2. pers.), saduļķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saduļķojot (tag.), saduļķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saduļķotu
Vajadzības izteiksme: jāsaduļķo
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (krāsa, tās tonis) kļūst neskaidrs.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (acis) kļūst neskaidras, nespodras, blāvas.
2.Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
2.1.Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš saduļķos mierīgos provinces ūdeņus un liks straujāk pukstēt sieviešu sirdīm.
- Nav pierādījumu, ka saduļķotajos baseinos zivis būtu gājušas bojā.
- Lietuvas un Polijas savstarpējās attiecības reizēm nedaudz saduļķoja mazākumtautību jautājumi.
- Mani jau ilgstoši nomoka lieli satraukumi un bažas, kas auras krāsu saduļķo.
- Es nevienam nevarēju atļaut saduļķot zaļās acis.