sadriskāt
sadriskāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadriskāju | sadriskājam | sadriskāju | sadriskājām | sadriskāšu | sadriskāsim |
| 2. pers. | sadriskā | sadriskājat | sadriskāji | sadriskājāt | sadriskāsi | sadriskāsiet, sadriskāsit |
| 3. pers. | sadriskā | sadriskāja | sadriskās | |||
Pavēles izteiksme: sadriskā (vsk. 2. pers.), sadriskājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadriskājot (tag.), sadriskāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadriskātu
Vajadzības izteiksme: jāsadriskā
Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kreisā roka tam čomam uz galvošanu nu sadriskāta lupatās.
- Vīrs brīdi domāja, berzēdams pret asfaltu savu ceļa gaitās sadriskāto čību purngalus.
- pamatakmens ielikšanā plīvojošie karogi tagad sadriskāti karājas mastos.
- Romieši staigāja salīkuši, sadriskātās togās, sasvīduši un lamāja lietuvjus ar visu Palemonu.
- No kokiem bira dzeltenas lapas, dzestrs rudens šūpoja sadriskātās lapotnes.