sadisms
sadisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sadisms | sadismi |
Ģen. | sadisma | sadismu |
Dat. | sadismam | sadismiem |
Akuz. | sadismu | sadismus |
Lok. | sadismā | sadismos |
Tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām; seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūsdienu psihologi uzskata, ka Kaligulas spilgtākā īpašība ir bijusi viņa sadisms.
- Otra forma esot “ valdonīga izturēšanās, nozares terminoloģijā saukta par sadismu.
- Šīs apmaiņas rezultātā sadisms parādījās kā jauns kultūras fakts.
- Kabalola savu grāmatu lasītājus sola aizvest " sadisma, neprāta un iekāres ceļojumā".
- Vai manī mājo sadisms, ja jau cenšos pārliecināties tikai par sliktāko otrā cilvēkā.