sadauzīt
Lietojuma biežums :
sadauzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Dauzot sašķelt, saplēst.
1.1.Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
2.Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
2.1.Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri