sabužināt
sabužināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabužinu | sabužinām | sabužināju | sabužinājām | sabužināšu | sabužināsim |
| 2. pers. | sabužini | sabužināt | sabužināji | sabužinājāt | sabužināsi | sabužināsiet, sabužināsit |
| 3. pers. | sabužina | sabužināja | sabužinās | |||
Pavēles izteiksme: sabužini (vsk. 2. pers.), sabužiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabužinot (tag.), sabužināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabužinātu
Vajadzības izteiksme: jāsabužina
1.Bužinot sajaukt (parasti matus).
1.1.Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
2.Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paspēlējies ar savu mīluli, sabužini viņu un tu jutīsies labāk.
- un viņa pastiepa savu kārno roku, lai sabužinātu Bertrama matus...
- Noa sabužināja viņas kažoku, un atlikušo ceļu abi turpināja kopā.
- Svaiga vēja brāzma sabužināja man matus, kad es satvēru stūri.
- Viņš sabužināja man matus, piespieda sev klāt un turpināja stāstīt.