sabulis
sabulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sabulis | sabuļi |
| Ģen. | sabuļa | sabuļu |
| Dat. | sabulim | sabuļiem |
| Akuz. | sabuli | sabuļus |
| Lok. | sabulī | sabuļos |
1.Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs.
2.apvidvārds Pievārds sunim tautasdziesmās.
3.apvidvārds Miegainis, guļava.
Avoti: LLVV, PDE, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai pašūtu vienu kažoku, ir jānogalina 60—80 sabuļi.
- Sabuļa ķermenis ir garš, slaids, plastisks ar īsām kājām.
- Tās drukātas Austrijā, marku autors ir latviešu mākslinieks Ingus Sabulis.
- "Šis bija interesants sacensību posms," stāsta Sabulis. "
- Novērojumi Maskavas zoodārzā apliecināja, ka riests sabuļiem sākas tikai jūlijā.