sabrāļot
sabrāļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabrāļoju | sabrāļojam | sabrāļoju | sabrāļojām | sabrāļošu | sabrāļosim |
| 2. pers. | sabrāļo | sabrāļojat | sabrāļoji | sabrāļojāt | sabrāļosi | sabrāļosiet, sabrāļosit |
| 3. pers. | sabrāļo | sabrāļoja | sabrāļos | |||
Pavēles izteiksme: sabrāļo (vsk. 2. pers.), sabrāļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabrāļojot (tag.), sabrāļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabrāļotu
Vajadzības izteiksme: jāsabrāļo
Sadraudzēt, satuvināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc tajā neiztikt bez obligātajām nodevām pastāvošai varai ( Padomju Savienībā ar viltu un varu sabrāļoto republiku jauniešu draudzība Pētera no Rīgas un Igora no Ļeņingradas personā), klišejisku saukļu ( “ Lai dzīvo Padomju Latvija!”
- Kā par brīnumu, atraidījums mani ar Imantu Lukažu sabrāļoja.