sablietēt
sablietēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sablietēju | sablietējam | sablietēju | sablietējām | sablietēšu | sablietēsim |
| 2. pers. | sablietē | sablietējat | sablietēji | sablietējāt | sablietēsi | sablietēsiet, sablietēsit |
| 3. pers. | sablietē | sablietēja | sablietēs | |||
Pavēles izteiksme: sablietē (vsk. 2. pers.), sablietējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sablietējot (tag.), sablietēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sablietētu
Vajadzības izteiksme: jāsablietē
Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- sablietēts sniegs, ātrums 50 km/ h = 24 metri
- Cirvis tam izkrita no rokām, bet pats viņš lēnām noslīga sablietētajā sniegā.
- Ne vairs uz mājām, zem kuru pamatiem klajuma sablietētā zeme ar sakaltušām sēklām.
- Lai trases pamatne būtu stingrāka, plānojam sagaidīt mitru sniegu, un atkārtoti to sablietēt.
- Ieķeras un paliek, jo gaitā priekšu neizdodas " izvilkt" un tā ir uzkārusies uz sablietēta sniega.