sablamēt
sablamēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sablamēju | sablamējam | sablamēju | sablamējām | sablamēšu | sablamēsim |
| 2. pers. | sablamē | sablamējat | sablamēji | sablamējāt | sablamēsi | sablamēsiet, sablamēsit |
| 3. pers. | sablamē | sablamēja | sablamēs | |||
Pavēles izteiksme: sablamē (vsk. 2. pers.), sablamējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sablamējot (tag.), sablamēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sablamētu
Vajadzības izteiksme: jāsablamē
Panākt, ka (kādam) publiski rodas, parasti liela, neslava, kauns.
Avoti: LLVV