sabildēt
sabildēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabildēju | sabildējam | sabildēju | sabildējām | sabildēšu | sabildēsim |
| 2. pers. | sabildē | sabildējat | sabildēji | sabildējāt | sabildēsi | sabildēsiet, sabildēsit |
| 3. pers. | sabildē | sabildēja | sabildēs | |||
Pavēles izteiksme: sabildē (vsk. 2. pers.), sabildējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabildējot (tag.), sabildēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabildētu
Vajadzības izteiksme: jāsabildē
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saudzīgi izņēmām āķi, nosvērām, sabildējām un atlaidām atpakaļ dzelmē.
- Sabildēju pelēkās dzilnas, zivju dzenīšus un tumšo čakstīti.”
- Redz, te sabildēja visas tās pie pieminekļa iešanas bildes.
- Sabildēju rozes dārzā, pirms salnām tās smaržo fantastiski.
- Viņa pat paprasījusi vīrietim, lai tas parāda, ko sabildējis - par laimi dīvainais kungs atradies pārāk tālu, lai uzņemtajos attēlos ko varētu saskatīt.