sabaidīt
sabaidīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabaidu | sabaidām | sabaidīju | sabaidījām | sabaidīšu | sabaidīsim |
| 2. pers. | sabaidi | sabaidāt | sabaidīji | sabaidījāt | sabaidīsi | sabaidīsiet, sabaidīsit |
| 3. pers. | sabaida | sabaidīja | sabaidīs | |||
Pavēles izteiksme: sabaidi (vsk. 2. pers.), sabaidiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabaidot (tag.), sabaidīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabaidītu
Vajadzības izteiksme: jāsabaida
sabaidināt apvidvārds
Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Čarlīne dzird Mikucīša ērgli, kurš tik ļoti sabaidīja viņas strazdu.
- Dīvaini, bet no tautiešiem bēguļojošais Arnolds nejūtas viņu pārlieku sabaidīts.
- Kāds no sērkociņiem ieskrēja šķīdinātāja burkā, liesmas sabaidīja nelūgtos ciemiņus.
- Velns mēģinājis piezagties sievai no muguras, jo domājis to sabaidīt.
- Reiz lācis gribēja vienatnē sabaidīt kurmi, bet kurmis neizbijās.